10.klases skolēnu iesvētības.
Evita Melluma, 10.klase.
Kā mēs visi zinām, skolā reizēm ir svarīgi ikdienas ierasto mācību ritmu bagātināt ar aizraujošiem, smieklu pilniem pasākumiem, kas rada mājīgāku sajūtu ikvienam- gan skolēniem, gan pašiem skolotājiem. Tāpēc man ir prieks, ka Priekules vidusskolas ikdiena bieži spēj pārvērsties svētkos, pateicoties mūsu aktīvajiem skolēniem, kas vienmēr metas izaicinājumos, piedaloties visdažādākajos pasākumos.
Viens no skolā iemīļotiem ikgadējiem pasākumiem ir „Fukšu dienas”, jeb jauniņo vidusskolēnu- 10. klašu iesvētīšana. Katrai dienai tika piemērots kāds īpašs tēls, kurā iejusties. Pirmā diena bija gluži kā ceļojums laikā, jo iesvētāmajiem bija dots uzdevums- ģērbties 70. gadu stilā. Tad nu tika izrakņāti vecāku un vecvecāku skapji, lai atrastu vispiemērotākās, platākās un spīdīgākās bikses, smieklīgākās un krāsainākās blūzes, rotas un kurpes. Tas viss nenoliedzami pievērsa apkārtējo uzmanību, liekot pasmieties gan par otru, gan no sirds izsmieties pašiem par sevi.
Arī otrās dienas uzdevums tika godam izpildīts- zēni iejutās popdziedātāja Džastina Bībera lomā, nešķiroties no cepures un saulesbrillēm pat stundu laikā. Turpretim meitenes kļuva par popdziedātāju Lēdiju Gagu, ļaujot fantāzijai visu vaļu un ģērbjot, kas vien ienāk prātā- caurumainas zeķubikses, halātus, ziemassvētku lampiņas un pat iepinot skārda bundžas matos.
Ceturtdien iesvētāmajiem nācās tērēt tualetes papīrus kilometru garumā, lai ietērptos tajā no galvas līdz kājām, attēlojot mūmijas. Taču, saulei uzaustot, visas mūmijas jau bija saskrējušas atpakaļ savos sarkofāgos (jeb tērpi līdz tam laikam vairs neatradās pie miesas, bet gan noplīsuši tika izmētāti skolas gaiteņos).
Pēdējā iesvētību dienā, piektdienā, iemēģinājām roku pavārmākslā. Stundās klase smaržoja pēc tikko uzbriedušiem roltoniem un, protams, tika ievēroti arī darba drošības noteikumi – visi bijām ģērbti priekšautos un galvā vilkām lakatiņus.
Un tad pienāca piektdienas vakars- iesvētību pēdējā daļa. Devāmies „mistera Slendermena” misijā. Biedējoši bija gaidīt pie durvīm, nezinot, kas mūs sagaida aiz tām. Bija dzirdami citu kliedzieni un pretošanās, kā arī savādas skaņas, tas viss padarīja gaisotni vēl satraucošāku. Uzdevumi dažiem šķita morāli smagi- apkārt bija tumšs un nebija iespējams noteikt, kur esam, kur tiekam vesti, un kas sekos pēc tam. Taču, neskatoties uz to, ka neilgu brīdi tika traumēta mūsu psihe, seja tika notraipīta miltiem un mati pielieti pilni ar ūdeni, viss beidzās gluži lieliski. Devām zvērestu mūsu vadītājiem- 11.klases skolēniem viņus cienīt, smieties par viņu jokiem un vienmēr izpildīt viņu ķīmijas un krievu valodas mājasdarbus, un laimīgi, kā arī, par laimi, dzīvi devāmies mājup. Neiespējamā misija bija izpildīta!
Paldies 11.klasei par šo lielisko pasākumu!
